STARPTAUTISKS METU KONKURSS
“RĪGAS FILHARMONIJA”
ID. NR. RDĪD 2023/5
Konkursa I kārtas norises laiks no 2023. gada 18. janvāra līdz 10. maijam
ŽŪRIJAS KOMISIJAS ZIŅOJUMS
RĪGA
2023
Starptautiskais metu konkurss “Rīgas filharmonija”, turpmāk tekstā – Konkurss – ir atklāts un tiek organizēts divās kārtās.
1. Konkursa mērķis ir iegūt iegūt augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu, Nolikumā un Projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu RĪGAS FILHARMONIJAS nākotnes attīstības vīziju un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju.
1.1. Konkursa 1. kārtā sasniedzamais mērķis – atlasīt 6 (sešus) Metus, kas Žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko RĪGAS FILHARMONIJAS funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai Konkursa 2. kārtā attīstītu Meta idejas piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē atbilstoši Nolikumam un Projektēšanas programmai.
1.2. Konkursa 2. kārtā sasniedzamais mērķis – noteikt Konkursa uzvarētāju, kuru uzaicināt uz Sarunu procedūru.
2. Konkursa priekšmets ir Rīgas filharmonijas funkcionālais un arhitektoniskais risinājums Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, kas sastāv no:
– Konkursa objekta teritorijas ģenerālplāna (ietverot labiekārtojuma risinājumu un transporta kustības shēmu), ievērtējot atrašanās vietu Rīgas vēsturiskajā centrā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – Kronvalda parkā,
– Rīgas filharmonijas funkcionālā plānojuma un arhitektoniskā veidola risinājumiem saskaņā ar Projektēšanas programmā minēto telpu programmu un plānošanas prasībām.
3. Pasūtītājs – Rīgas domes Īpašuma departaments, reģistrācijas Nr. 90000038741, adrese: Riharda Vāgnera iela 5, Rīga, LV-1050, tālrunis: +371 67037217, e-pasts: Arta.Goldberga@riga.lv
4. Konkursa žūrijas komisijas sastāvs
Žūrijas komisijas priekšsēdētājs – Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis;
Žūrijas komisijas locekļi:
Juris Dambis, arhitekts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
Pēteris Ratas, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs;
Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja, Nacionālās arhitektūras padomes locekle;
Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve, EAA pārstāve;
Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
Deivids Kuks (David Cook), RIBA, BDA arhitekts, Haascookzemmrich Studio 2050 partneris;
Indra Lūkina, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;
Guntars Ķirsis, `Latvijas Koncerti` valdes loceklis;
Aivar Mäe, menedžeris, Igaunija;
Žūrijas komisijas rezerves loceklis:
Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.
Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre:
Dace Kalvāne, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle.
5. Žūrijas komisijas ziņojums
Žūrijas komisija metu konkursa darbu vērtēšanu veica klātienē trijās darba sesijās. Pirms žūrijas komisijas darba konkursa iesniegtos metus izskatīja Konkursa Pasūtītāja izveidotā Tehniskā komisija, atzīmējot katra meta atbilstību vai neatbilstību konkursa Projektēšanas programmā definētajām prasībām, skatīt Tehniskās komisijas vērtejuma apkopojumu 2. pielikumā.
Žūrijas komisija Konkursa 1. kārtā iesniegtos metus vērtēja atbilstoši Jaunā Eiropas Bauhaus principiem – skaistums, ilgtspēja un iekļaušana, kuri tiks ņemti vērā katrā no šādiem vērtēšanas kritērijiem:
5.1. Pilsētvides koncepts
5.1.1. Objekta arhitektoniskā iekļaušanās pilsētvidē:
– ēkas arhitektoniskā veidola tolerance attiecībā pret īpašajiem novietnes apstākļiem (parks, Rīgas vēsturiskais centrs, dažādu arhitektūras stilu, tai skaitā vēsturisko (padomju laika) vērtību, tiešā klātbūtne,
– jaunbūvējamās ēkas apdarē pielietoto materiālu (kas pielietoti ēkas arhitektoniskā tēla akcentēšanai un unikalitātei) atbilstība gan vēsturiskā, gan ainaviskā skatījumā,
– ieejas zonas vizuāla atpazīstamība un atbilstība ēkas raksturam,
– priekšlikumi meta labiekārtojuma un arhitektūras sasaistei ar parku.
5.1.2. Iekļaušanās pilsētas satiksmes sistēmā (pienākšana, piebraukšana, piegāde):
– Filharmonijas, parka apmeklētāju un tranzīta gājēju/velobraucēju kustības ērtība un piekļuves atbilstība objekta raksturam,
– Sabiedriskā transporta pieturu un tās saistošo gājēju maršrutu ievērtēšana un ieviesto izmaiņu pamatotība,
– Filharmonijas apgādes ceļu organizācijas kvalitāte, lielgabarīta transporta piebraukšana, izkraušanās/iekraušanās ērtība un kraušanās zonas diskrētums.
5.2. Pārbūves concepts
– Arhitektoniskā objekta pārmantojamība (gan eksterjerā, gan interjerā). Esošo fasāžu apjoma vai to daļu kompozicionālā rakstura interpretācija un iekļaušana meta risinājumos,
– Arhitektoniskās kvalitātes pieteikums un objekta atpazīstamība.
5.3. Funkcionālais concepts
5.3.1. Akustisko prasību izpildes iespējamība:
– Telpas kubatūra un klausītāju/mūziķu skaita atbilstība,
– Lielās un Mazās zāles telpas izmēru un proporciju atbilstība.
5.3.2. Iekšējo funkcionālo telpu grupu izkārtojuma un savstarpējās komunikācijas skaidrība:
– telpu un telpu grupu savstarpējā izvietojuma, platības un kubatūras atbilstība pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktajam,
– skatuves iekārtojuma atbilstība,
– mākslinieku kustības ērtība ikdienā un priekšnesumu laikā,
– apgādes/kraušanas plūsmu ērtība,
– apmeklētāju plūsmas organizācijas kvalitāte, piekļūšana zālēm un foajē izmantošanas ērtība pārtraukumos,
– rezidentu telpu plānojuma racionāls risinājums, efektīvs platību izmantojums, to saistība ar Lielo un Mazo zāli.
5.3.3. Vides pieejamība un/vai universālā dizaina aprīkojums visām publiski pieejamajām telpām, rezidentu un viesmākslinieku koplietošanas, mēģinājumu un priekšnesumu telpām.
6. Žūrijas komisijas lēmums
Žūrijas darbs tika organizēts no 8.-10. jūnijam Rīgas Kongresu namā, kura foajē – trīs stāvos – tika izstādīti 38 Metu Konkursā saņemtie darbi.
Uzsākot darbu, žūrija īpaši uzsvēra, ka šī ir Metu Konkursa pirmā kārta, kuras mērķis ir atlasīt 6 darbus, kuri tiktu pilnveidoti Metu Konkursa otrajai kārtai. Izvirzītajiem Konkursa pretendentiem otrajai kārtai jāsagatavo precīzāki Metu Konkursa risinājumi, balstoties uz žūrijas locekļu izteiktajiem ieteikumiem (iebildumiem).
Starp 38 iesniegtajiem darbiem bija dažādi koncertzāļu plānojuma veidi, kā arī atšķirīgi tehnisko telpu zonejuma varianti. Izvēlētais kocertzāles veids noteica to, kādi būvapjomi un funkcionālie risinājumi parādījās attiecīgajā darbā. No konceptuālā viedokļa darbiem bija atšķirīga pabeigtības pakāpe.
Uzsākot darbu, žūrijas locekļi iepazinās ar katru no 38 piedāvātajiem risinājumiem – žūrija apstaigāja izstādītos darbus (iepriekš žūrijas locekļi bija saņēmuši darbus digitālā formātā) un pārrunāja dažādus tajos atrodamos aspektus – kopējo veidolu, būvapjomu struktūru, kopējo plānojumu, konteksta (apkārtējā parka un esošo ēku) izpratni. Atzīmējot daudzveidīgos projektēšanas programmas aspektus, kuru pamatā bija ļoti precīzas tehniskās prasības, kā arī pilsētas centra vēsturiskā mantojuma vērtību, kas liek īpašu uzmanību pievērst esošo ēku saglabāšanai, žūrija vienojās, ka konkursa dalībniekiem ir izvirzīts ļoti sarežģīts uzdevums.
Darba gaitā tika uzklausīti Tehniskās komisijas ekspertu viedokļi. Tehniskajai komisijai tika lūgts sagatavot žūrijai atzinumu par saņemto Metu atbilstību projektēšanas programmai, akustiskajām prasībām, tehniskajam plānojumam, pilsētvides un ainavas kontekstam, apbūves nosacījumiem un iespējām no tiem atkāpties, transporta risinājumiem, skatuves tehnoloģijai, kompleksa pārvaldīšanas kritērijiem pirms tās locekļi sāk vērtēt saņemtos darbus.
Žūrija pavadīja trīs dienas konstruktīvi diskutējot par Konkursā saņemtajiem Metiem. Žūrijas darbu vadīja tās priekšsēdētājs Gatis Didrihsons.
1. kārtas rezultāti
Žūrija vienojās par konkrētiem darbiem, kuri jāvirza otrajai kārtai, atsijājot neatbilstošus darbus un papildus vērtējot, apspriežot tos darbus par kuriem nebija vienprātības. Noraidīti tika tie darbi, kuros tika piedāvāti nekorekti plānojumi un griezumi pilnvērtīgai ēkas funkcionēšanai un tās mērķiem, kur tika pieļautas būtiskas atkāpes no programmas, bija saskatāmi būtiski darba idejiskie un noformējuma trūkumi vai darbi kuru iespēja tikt realizētiem ir minimāla. Pārējie darbi tika analizēti padziļināti.
Pēc sākotnējās analīzes vērtējamo darbu skaits saruka no 38 līdz 21.
Tālākajā darba gaitā saņemtie risinājumi tika vērtēti pēc tehnisko ekspertu uzklausīšanas un no tālākas pilnveidošanas viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot piedāvāto ideju priekšrocībām kā arī potenciālam tikt uzlabotam un realizētam. Šādi tik izraudzīti 14 darbi, kurii pēc žūrijas locekļu viedokļa (balsojums) varētu būt reāli pretendenti uz top 6.
Tālākajās diskusijās un vairākkārtīgos balsojumos no šiem 14 tika atlasīti 6 darbi, kas izvirzīti konkursa 2. kārtā.
Žūrijas komisija 2023. gada 10. jūnijā beidza konkursa I kārtā iesniegto metu vērtēšanu un sagatavoja Žūrijas komisijas atzinumu.
Žūrijas komisija nolēma virzīt konkursa II kārtai Metus ar sekojošajām devīzēm:
9_RIG19900504
17_EKADEFT
18_MOL7Y21T0L8
21_RFCNIL4
34_Baltic Shine
37_TAKE FIVE
Meti ar sekojošajām devīzēm konkursa II kārtai netika izvirzīti:
1_96369
2_E6Z6
3_MZ/X
4_POLYPHONIC753
5_KV26LJ41
6_L56WR
7_080KK33
8_P41Y032
10_BK6312
11_AA8888
12_2bi!!008
13_LSD501328
14_STAGETHEPARK
15_MNTBRG23
16_SNYILB5836
19_5RIVERSTONES
20_R1GASHARMONICG3M
22_CRESCENDO
23_THE SOUND OF SILENCE
24_AUSMA
25_ PHILO
26_KP64R
27_FELL-HARMONY
28_ECHOES
29_MAKEITSOUND
30_01L17A25M07D
31_WING
32_ABSLTWNNR8
33_VĒJŠ UN AKMENS
35_TRMV00
36_MONIJA
38_SONUS
7. Žūrijas komisijas apliecinājums:
Žūrijas komisijas priekšsēdētājs:
Gatis Didrihsons,
arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis,
Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs,
Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis
Žūrijas komisijas locekļi:
Juris Dambis, arhitekts,
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs,
Nacionālās arhitektūras padomes loceklis
Pēteris Ratas, Rīgas pilsētas arhitekts,
Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs
Liene Griezīte, arhitekte,
Latvijas Arhitektu savienības nozīmētā pārstāve
Indra Purs, ainavu arhitekte,
Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja,
Nacionālās arhitektūras padomes locekle
Katrin Koov, arhitekte,
Igaunijas Arhitektu savienības padomes pārstāve,
EAA pārstāve
Rolandas Palekas, arhitekts,
Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis
Deivids Kuks (David Cook), arhitekts,
Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis
Indra Lūkina,
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Guntars Ķirsis,
`Latvijas Koncerti` valdes loceklis
Aivar Mäe,
menedžeris, Igaunija
Žūrijas komisijas rezerves loceklis:
Juris Poga, arhitekts,
Latvijas Arhitektu savienības prezidents,
Nacionālās arhitektūras padomes loceklis
Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre:
Dace Kalvāne, arhitekte,
Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle
2023. gada 10. jūnijā